Daudzi no mums nevar saprast, kāpēc bērniem tik ļoti patīk spēlēt video spēles nevis nodarboties ar dažādām citām aktivitātēm? Īsa un skaidra atbilde būtu: tās ir jautras. Bērniem tāpat patīk izaicinājums un grūta spēles, lai varētu pārbaudīt savas zināšanas un sacenstos ar citiem. Daudzas no spēlēm prasa laiku, lai mācītos no savām kļūdām, pārvarot vilšanos un tikpat mērķtiecīgi spēlējot atkārtoti neizdevušos gājienu. Videospēles šobrīd ir viena no populārākajām tēmām, par ko sarunājas bērni savā starpā, kā arī iesaka viens otram labākos gājienus un padomus.
Kad bērniem tiek jautāts, kāpēc viņi spēlē video spēles, vairāk nekā puse no viņiem sniedza savu pamatojumu, kas ir atpūšanās, jaunu lietu apgūšana, savas pasaules radīšana. 45% zēni un 29% meitenes apgalvoja, ka spēlē šāda spēles, lai atbrīvotos no dusmām. Kā arī spēles, kuras ir vardarbīga rakstura tiekot spēlētas, lai mazinātu stresu un pārbaudītu savas pieņemamās uzvedības robežas.
Tā ir kļūda patstāvīgi aizliegt bērnam kaut ko darīt, jo, kā zināms, viss, kas ir aizliegts, to vēlamies pamēģināt. Šeit es runāju tieši par video spēļu aizliegšanu – jo pastāv lietas, kuras patiešām ir strikti jāaizliedz veselības iemeslu dēļ (asu priekšmetu izmantošana un citas darbības). Ikreiz, kad mēs aizliedzam bērnam spēlēt spēles, viņš izdomās veidu, kā šo likumu apiet un tāpat uzspēlēt, piemēram, aizejot pie draugiem. Tomēr, ja aizlieguma vietā ļausiet spēlēt dažādas spēles, kas pat veicina izglītošanos, tad bērniem nebūs vēlme izmēģināt kādu nelaba rakstura spēli.
Bieži vien mēs sastopamies ar zināmu frāzi, ka spēlējot video spēles un stundām ilgi sēžot pie monitoriem, bērni paliek arvien mazāk sociāli. Tomēr ir spēles, kas tieši otrādi – satuvina cilvēkus. Bērniem patīk spēlēt dažādas spēle skopā ar draugiem un ģimeni. Tas ir sacīkšu gars, kas mājo viņos, un laužas uz āru ikreiz, kad nonākat uz starta taisnes. Jūs varat spēlēt kopīgu auto sacīkšu maču, spēlēt tenisu, dažādas komandas spēles. Daudzas no tām ir arī aktīvas, kuras laikā pašiem ir jākustas un jāveic darbības, kuras tiek attēlotas ar jušanas sensoriem arī uz ekrāna.
Spēļu laikā bērns attīsta savu domāšanu, jo vairākkārt viņiem ir jāpieņem dažādi lēmumi, kas izšķirs notikumus. Iespējams, ka pat reālā dzīvē bērniem netiek piešķirta tik liela patstāvība un uzticēšanās sarežģītu darbu veikšanā, tāpēc spēlē viņi izdzīvo ikdienu, kāda tā būs pēc vairākiem gadiem. Spēlēs viņi jau dodas iepirkties, patstāvīgi nodarbojās ar mācīšanos un daudz citas darbības. Spēle liek kļūt atbildīgākam, jo viens nepareizs gājiens, un lielā shēma var izjukt – tieši tāpat kā reālā dzīvē. Jaunākās video spēles ir pieprasītas visā pasaulē, tāpēc būs daudzi domubiedri, ar kuriem aprunāt visus spēles elementus. Tā ir iespēja atrast draugus ar kopīgām interesēm.
Protams, daudz kas dzīvē nav spēle. Arī mācīšanās process ne vienmēr būs tik pat jautrs kā spēļu spēlēšanas laikā. Tomēr mēs esam nonākuši digitālā laikmetā, kur varam izmantot video spēles, datorus un televizorus, lai palīdzētu izglītot mūsu bērnus. Zinātnieki arvien aktīvāk cenšas iesaistīties arī video spēļu izgatavošanā, lai tās daudz vairāk attīstītu racionālās domāšanas spējas. Jaunajām spēlēm ir jābūt vairāk aktīvām, izglītojošām un tām ir jāmāca prasmes, kuras var pielietot ikdienā. Ja jau šobrīd bērniem šādas spēles liekas ļoti aizraujošas, tad, domājams, ka nākošās tehnoloģiju paaudzes būs vēl interesantākas un saistošākas visa vecuma cilvēkiem.
