Apmēram pirms 5 tūkstošiem gadu Somijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Krievijas, Ķīnas ziemeļos iedzīvotāji sāka nodarboties ar šobrīd tik populāro sporta veidu – slēpošanu. Pirmās slēpes bija ļoti garas, darinātas no koka plāksnēm, kuras pie kājas noturēja vaļēji sasieti vītola zari vai ādas siksnas. Pirmie slēpotāji bija vietējie mednieki, priesteri, vecmātes – kuri savu darba specifikas dēļ bija spiesti reizēm pārvietoties pa dziļiem sniegiem, un, savukārt, šīs slēpes palīdzēja to veiksmīgāk izdarīt.
Astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā norvēģi attīstīja arvien modernāku ekipējumu šim sporta veidam. Pievienojot slēpju siksnām spēcīgākus papēžu nostiprinātājus, ar slēpēm varēja daudz vieglāk pārvietoties, kā arī veikt asus pagriezienus, traucoties lejā pa kalnu. Ap 1820. gadu norvēģi rīkoja pirmās slēpošanas sacensības, kas vēlāk izveidoja arī jaunu sporta veidu – tramplīna lēkšanu.
Laikam ejot, tika izveidoti lielie slēpošanas zābaki, kurus daudz vieglāk ir piestiprināt pie slēpēm, un kuri veic stabilu kāju drošības funkciju, neļaujot izmežģīt potīti vai gūt citus savainojumus.
Ekspertu padomi, kā pareizi slēpot:
* Esi līdzsvarots. Svaram ir jābūt vienmērīgi sadalītam. Nevar atliekt muguru pārāk tālu, vai arī veikt ļoti lielu liekšanos uz priekšu. Ja tu nevari sev atbildēt uz jautājumu, vai tu varētu šādā pozīcijā nostāvēt arī tad, ja kājās nebūtu atbalsta zābaki, tad zini, ka kaut kas nav pareizi.
* Pēdas pirmās uzsāk kustību. Vienmēr pirms veic pagriezienu pa labi vai kreisi, sāc ar pēdu virzību. Nekad pagriezienu nesāc ar gurnu vai plecu pagriešanu, bet gan ar pēdu, Piemēram, ja vēlies pagriezties pa kreisi, vispirms nepieciešams nospiest labās kājas īkšķi. Turi abas kājas vienā intervālā un ar katru strādā patstāvīgi – koncentrējies ar vienu kāju virzīties un veikt pagriezienu, bet otru kāju uzturi kā stabilizatoru.
* Skaties, kur brauc. Iesācējiem uz kalna ir spēcīga tendence skatīties tikai uz leju uz savām slēpēm. Tomēr ļoti noderīgi ir cieši vērot visu, kas notiek uz kalna. Tev ir jābūt gatavam strauji reaģēt un apstāties vai veikt pagriezienu, lai izvairītos no sadursmes, ja kāds ir ieslēpojis tev priekšā.
* Veic S veida nevis Z veida pagriezienus. Tas nozīmē, ka veicot pagriezienus, domā par gludām un vijīgām S veida līknēm sniegā, nevis asiem zigzaga veida pagriezieniem.
* Nebaidies nokrist. Ikviens iesācējs ir kritis, it īpaši situācijās, kas nevar apstāties. Kamēr tu iemācīsies apstāties, tikmēr kritieni ir garantēti. Slēpošana pa lielu kalnu var uzņemt lielu ātrumu, ja nemācēsi skaisti izgriezt pagriezienus, tāpēc krišana dažkārt ir labākais variants kā tomēr apstāties. Jo kā saka daži treneri, tad labāk ir nokrist, nekā radīt vēl bīstamākas situācijas, turpinot nekontrolēti braukt ar lielu ātrumu. Tomēr atceries, ka labāk ir kristu uz aizmuguri nekā priekšu, tāpēc ja ir iespēja – kontrolē savus kritienus.
Šveices Alpu nogāzes ir viens no visvairāk ejošajiem slēpotāju galamērķiem visā pasaulē šodien, bet tu būsi pārsteigts uzzināt, ka tā tas nav bijis vienmēr. Lai gan dažnedažādi slēpošanas dokumentācijas fragmenti ir apskatāmi jau pirms 8 tūkstošiem gadu, kas norāda, ka slēpošana jau ir pastāvējusi kopš aizvēsturiskiem laikiem, šī aktivitāte kā sporta veids ir ieviesta pavisam nesen. Sākotnēji slēpošana tika uzskatīta kā transporta veids, kā ātrāk un ērtāk pārvietotos pa sniegu. Kādi vēl interesanti fakti ir atklāti un notiek šobrīd?
- Vārds “slēpes” ir cēlies no Norvēģu vārda “skíð”, kas tulkojumā nozīmē koka gabals.
- 19. gadsimtā slēpošana vairāk tika uzskatīta par vīriešu sporta veidu. Sievietes tika mudinātas vairāk nodarboties ar slidošanu.
- Slēpošana kā sporta veids parasti tiek klasificēta trīs veidos: Alpu, Ziemeļu un Brīvā stila slēpošanu. Vispārīgās atšķirības šiem sporta veidiem ir papēžu stiprinājumi. Ziemeļu slēpošanai nav fiksēts papēdis, Alpu slēpošanai ir fiksēts papēdis, bet brīvā stila slēpošanai ir jāveic lekšanas un balsta darbības ar slēpēm, kuram nav fiksēts papēdis.
- Pirmās reģistrētās kalnu slēpošanas sacensības notika Zviedrijā 1879. gadā. Alpu slēpošana kā sporta veids pirmo reizi pieteica savu debiju Ziemas olimpiskajās spēlēs tikai 1936. gadā.
- Kosmosa kuģa Apollo 17 apkalpes loceklis Harrisons Šmits uzskatīja, ka visiem astronautiem, kuri dodas uz Mēnesi, vajadzētu iemācīties slēpošanas taktiku. Jo izpildot slēpošana soļus būtu vieglāk pārvietoties pa Mēness virsmu. Viņš par paredzēja, ka uz Mēness varētu izveidot “Mēness slēpošanas brīvdienas” ikvienam cilvēkam, kuri vēlētos turp doties.
- Slēpošana ir ļoti populārs sporta veids, par to liecina fakts, ka aptuveni 80 pasaules valstīs tiek piedāvātas slēpošanas zonas, uz kurām ik gadu no visas pasaules sabrauc 350 miljoni iedzīvotāju.
- Slēpošana ir viens no ātrākajiem nemotorizētajiem sporta veidiem uz zemes. Itālijas slēpotājs Saimons Origons uzstādījis Pasaules Ginesa rekordu kā ātrākais slēpotājs, uzrādot 245,6 kilometru stundā lielu ātrumu.
- Ja jūs domājat, ka kalna slēpošana ietver tikai balansēšanu uz slēpēm, atstājot visu pārējo darbu gravitācijas likumā, tad jūs varētu būt ļoti tālu no patiesības. Kamēr cilvēks nodarbojas ar kalnu slēpošanu, pat mērenas piepūles laikā var sadedzināt aptuveni 350 līdz 400 kalorijas stundā.
- Slēpošana ir ļoti populārs sporta veids Amerikas Savienotajās Valstīs. Aptuveni 40 štati piedāvā savā teritorijā dažādus slēpošanas kūrortus. Viens no lielākajiem kūrortiem ir Kolorado štatā, kuru ik gadu apmeklē aptuveni 1,5 miljoni aktīvā sporta cienītāji.
- Slēpošanas dzimtene faktiski tiek uzskatīta Norvēģija, Morgedal ciems. Šajā ciemā slēpošana pirmo reizi tika izsludināta kā sporta veids.
- Saskaņā ar starptautisko slēpošanas federāciju (FIS), viens no galvenajiem drošības noteikumiem ir paskatīties lejup pa nogāzi, pirms uzsāk braucienu, lai nenotiek sadursme ar kādu citu sportistu.
