Lai gan iepriekš jau bijām apceļojuši arī tālākas zemes, tieši savā lielajā ceļojumā, kurā bieži stopējām, izbaudījām visu pamatīgāk, nekā ierasts. Bijām daudz tuvāk dabai, labāk iepazinām vietējos un pagaršojām ēdienus, ko paši, iespējams, citkārt nebūtu izvēlējušies, jo burtu savirknējumi restorānu ēdienkartēs mums neko īpašu neizteiktu. Cita lieta, kad kāds vietējais iebaksta sānā, aicinot: “Pagaršo šo!” Vietējie, protams, allaž iesaka to ekstrēmāko un neparastāko – ēdienu, kas izskatās savādi, smaržo vēl dīvaināk un ir pavisam neierasts mūsu garšas kārpiņām. Visspēcīgākās emocijas mums dāvāja pasaules asumi, tad nu šoreiz stāsts par tiem!
ASIE SALDUMI MEKSIKĀ
Meksika bija pirmā valsts, kur saskārāmies ar iepriekš nepieredzētu, ugunīgu dedzināšanu mutē. Šī valsts ierindojas asāko ēdienu topa augšgalā. Meksikāņu virtuve ir ļoti daudzveidīga, tomēr tai pat laikā – teju visi ēdieni ir asi! No nelielām tirpām uz mēles līdz sarkanai sejai un asarām acīs. Lielākoties receptes sastāv no kukurūzas, pupiņām un čili. Mazie, sarkanie čili katrā rančo vienkārši karājas krūmos. Izskatās kārdinoši, bet nokostais pipara gabaliņš liek birdināt asaras kā bērnam pēc pēriena. Meksikā ir vairāk nekā septiņdesmit dažādu aso piparu šķirņu un vietējie tos labprāt pievieno it visam. Ēdiens taču nav iedomājams bez asumiņa! Un saldumi nav izņēmums. Ja neatsaki piedāvātajam “čupa-čupam”, tad zini – arī tas ir apviļāts čili pulverī.
SENĀS RECEPTES GVATEMALĀ
Senie maiji reiz apdzīvoja Meksiku un daļu Centrālamerikas – arī mūsdienu Gvatemalas teritoriju. Tur tie atstājuši ietekmi gan uz tautas kultūru, gan kulināriju. Viens no ēdieniem, ko joprojām gatavo maiju pēcteči, nu tiek saukts par tradicionālo gvatemaliešu ēdienu – tas ir asais kakiks. Tā ir tītara kāja, kas kopā ar kukurūzu peldas ļoti asā buljonā. Asākais ir pats buljons. Ja palaimējas būt kopā ar vietējiem, var novērot interesanto pagatavošanas procesu – sākumā tomāts, sīpols un čili pipars tiek likts uz grila, bet pēc tam tos, nedaudz apcepušos, liek plastmasas maisiņā un dauza pret galda malu. Tā ir buljona pagatavošanas sākuma stadija. Šādi tiek pagatavotas arī vairākas asās mērces.
NETĀLAIS ASUMS UNGĀRIJĀ
Lai gan mūsu zemē asi ēdieni nav īpaši populāri, tie nemaz nav tālu jāmeklē. Asuma cienītāji savas garšas kārpiņas var palutināt netālajā Ungārijā. Zupa kā zupa – ar gaļu, tomātiem, sīpoliem un kartupelīšiem, bet tās garša ir ļoti pilnīga – buljons ir biezs un pikants, sāta sajūtu sniedz ļoti ātri. Oriģināli šis ēdiens netika pieskaitīts ne pie zupām, ne sautējumiem – tas ir kaut kas pa vidu, bet mūsdienu restorānu ēdienkartēs tas tomēr visbiežāk parādās pie zupām vai pamatēdieniem. Ungāru gulaša zupas recepte katrā mājā ir atšķirīga, taču neviens neaizmirst vienu no galvenajām sastāvdaļām, kas padara šo zupu pikantu – ungāru papriku.
ĪPAŠI PIKANTĀ DIENVIDKOREJA
Dienvidkorejā īpaši asi ir kimči jeb tradicionālās ēdienu piedevas, tādi kā salātiņi. Tie ir sālīti vai marinēti dārzeņi – visbiežāk kāposti vai redīsi, kam pievienotas dažādas garšvielas, tai skaitā ķiploks, sīpols, ingvers un čili pulveris lielās devās. Tie ir tik asi, ka kuņģī izdedzina ikvienu baktēriju vēderā, par to šaubu nav. Lauku apgabalos kimči tiek gatavots māla podos un aprakts zem zemes, lai tur dabīgi rūgtu. No vēsturiskajiem rakstiem atklāts, ka korejieši jau izsenis bijuši prasmīgi fermentētu produktu gatavotāji – šādi tapināti arī vīns, sojas pupiņu pasta, sālītas un marinētas zivis.
TAIZEMES NESLĒPTĀ MĪLESTĪBA UZ ČILI
Iebraucot Taizemē, šķita, ka tur, gluži kā Meksikā, ass ir pilnīgi viss. Lai kuru ēdienu mēs neizvēlējāmies, apēst to bija īsts izaicinājums. Protams, ar laiku iemanījāmies palūgt “nedaudz asu” vai “lūdzu, pilnīgi neasu” ēdienu. Bet līdz tam pēc nejaušības principa izmēģinājām daudz ko pārsteidzošu. Piemēram, Neua Pad Prik, ir liellopa gaļa, cepta taizemiešu īpašajās, plakanajās pannās. Vietējie lielos daudzumos tai pievieno baziliku un citas garšvielas. Arī ķiploku, kas dod patīkamu aromātu. Bet pa vidu tam visam iejaukts čili pipars, sagriezts sīkās šķēlītēs – tāds, kura dedzināšanu nespēj apslāpēt nekas. Šie mazie, šķēlītēs sagrieztie čili tiek pievienoti arī zupām un citiem tradicionāliem ēdieniem. Bet kurš gan to var paredzēt, ja ēdienkartē vienkārši ierakstīts Kua Kling Phat Tha Lung?!
SIMTS KARIJA VEIDU DZIMTENE INDIJA
Savu ceļojumu noslēdzām Indijā. Līdz tam šķita, ka mūs nekas vairs nespēj pārsteigt. Bet Indija ir cita pasaule un arī indiešu virtuve mūs patiesi izbrīnīja. Ja vietējais iedrošina ko pagaršot, sakot, ka tas nebūs “tik ass”, tad jābūt gatavam mini-eksplozijai mutē. Tas, kas mums liekas ass, vietējiem nešķiet nekas īpašs – tādu ēdienu Indijā mierīgi ēd mazi bērni. Lai gan Indijā dzīvo pasaulē lielākā veģetāriešu sabiedrība, gaļas ēdieni daudz kur ir pieejami. Musulmaņu reģionos gan nebūs cūkgaļas, bet ļoti tūristiskajā Goa var atrast visu. Pamēģiniet vindaloo cūkgaļu – ēdienu, kas nācis no Portugāles un ko indieši ieviesuši kā savas ēdienkartes sastāvdaļu, papilinot to ar pikantu karija mērci. Indijā ir simtiem dažādu karija mērču veidu, to starpā ir arī pasaules asākā karija mērce, kas sastāv no desmit dažādiem pipariem. Iespaidīgi!
