Daudziem šķiet, ka nauda ir temats, par ko runā nelabprāt, ka par to runāt nav pieklājīgi, tas nav labais tonis. Tomēr šāda pieeja “aizved purvā”. Mēs sakām, ka par naudu ir jārunā. Jārunā jau no mazotnes. Vecākiem par to jārunā ar saviem bērniem, skolotājiem par to jārunā ar skolēniem, jau no agra vecuma ir jāļauj apgūt iemaņas un zināšanas, kas saistītas ar plānošanu, tēriņiem, krāšanu, atbildīgu attieksmi pret naudu.
Tās visas ir prasmes, kas pieaugušā vecumā spēj nodrošināt labu finanšu pratību, tomēr tik daudziem mūsu sabiedrības locekļiem tās ir ļoti vājā līmenī.
Bērni rīkoties ar naudu mācās ģimenē
Ģimene ir tā vide, kurā jau no bērnības vajadzētu apgūt prasmes, kā rīkoties ar naudu. Jau dažu gadu vecumā bērniem ir interese par naudu, vecākiem to vajadzētu izmantot un iepazīstināt bērnus ar naudu, vienkāršotā veidā stāstīt par jautājumiem, kas saistīti ar naudu.
Bērniem jāapzinās naudas vērtība, jāsaprot, ka mantas, pārtika, siltums, drēbes un citas lietas neuzrodas no nekurienes. Bērni pārāk ilgi dzīvo ilūzijā, ka naudu tā vienkārši var tērēt, ka bankomāts vienmēr izdos tik, cik gribēsi.
Protams, te nozīmīga loma ir tam, kāda ir vecāku pašu prasme rīkoties ar naudu, jo viņi jau bērniem nodod tos paradumus, kādi ir pašiem. Ja vecākiem finanšu pratība ir zema, tad arī bērni neko īsti noderīgu nevar apgūt.
Sabiedrība ir jāizglīto naudas jautājumos
Lai bērni jau ģimenē varētu apgūt noderīgas zināšanas par naudu, ir svarīgi uzlabot arī pieaugušo finanšu pratību. Par to ir jārunā gan valstiska līmenī, gan medijiem ir jāveido saprotama un izglītojoša informācija.
Ir jāpanāk, ka cilvēki vispār sāk vairāk domāt un arī runāt par naudu, skatīties finanšu jautājumus ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā. Tie ir fakti, ka Latvijā tikai neliela daļa cilvēku veido uzkrājumus, ieguldā savā 3. pensiju līmenī, apdrošinās pret bezdarbu vai darba nespēju, apdrošina savas kredītsaistības utt. Par visu šo darbību nozīmi ir jāstāsta ekspertiem, jāparāda, kā cilvēki var mainīt un uzlabot savus finanšu paradumus.
Uzsākot patstāvīgu dzīvi, jauniešiem trūkst finanšu prasmju
Nav nekāds noslēpums, ka liela daļa to iedzīvotāju, kuri atrodas finansiālās grūtībās, ir gados jauni, visbiežāk viņu finanšu problēmas ir sākušās jau tad, kad viņi uzsākuši studijas un patstāvīgu dzīvi. Vājas iemaņas rīkoties ar naudu, neprasme plānot un nedzīvot pāri saviem līdzekļiem noved pie tā, ka jauni cilvēki iekļūst parādu lamatās, izvēlas doties peļņā uz ārzemēm, varbūt pamet studijas.
Nopietnāka attieksme pret kredītsaistībām
Tāpat jādomā par to, kā sabiedrībā radīt nopietnāku un atbildīgāku attieksmi pret kredītsaistībām. Protams, ka hipotekārais kredīts, auto līzings, patēriņa kredīts — tie ir veidi, kā uzlabot dzīves kvalitāti. Ja ir atbilstoši ienākumi un atbildība, tad šādas saistības ir saprotamas. Tomēr hipotekārais kredīts un arī citi kredītu veidi ir nopietna atbildība, pārāk bieži šie līgumi tiek parakstīti, neizvērtējot savas iespējas īstenot līgumā ietvertās saistības.
