Mēs Bulgārijā pavadījām mēnesi, tāpēc droši varu teikt, ka redzējām gana daudz, bet noteikti ne visu, ko gribējām. Lūk, vietas, kas mūs pārsteidza un saviļņoja; vietas, kuras iesakām apskatīt tiem, kas dosies uz šo brīnumaino valsti.
1. BELOGRADČIKA
Viens no iespaidīgākajiem apskates objektiem Bulgārijā. 2009. gadā Belogradčikas jeb Kaleto cietoksnis tika izvēlēts par Bulgārijas kandidātu uz vienu no septiņiem jaunajiem pasaules brīnumiem. Tas ir milzīgs, antīks cietoksnis ar trim pagalmiem, kas savā starpā savienoti ar vārtiem.
Savukārt Belogradčikas klinšu veidojumi atrodami 3×30 km plašā teritorijā un katram no tiem ir savs nosaukums – Ādams un Ieva, Lācis, Madonna, Sēnes u.c. Esot Bulgārijā, Belogradčiku noteikti vajag apmeklēt!
2. ALAS
Bulgārijā ir vismaz 4500 alu, gandrīz ceturtdaļa valsts teritorijas ir karsta procesā – pazemes ūdeņos šķīst ieži, tādējādi veidojot alas un klintis. Mēs apmeklējām tikai divas no alām – Prohodnas alu un Devetaškas alu, bet tās abas bija ļoti iespaidīgas.
Prohodnas ala, saukta arī par Dieva acīm, ir viena no populārākajam alām Bulgārijā. Tā ir 262 m gara, ar divām (35 m un 45 m augstām) ieejām.
Alas nosaukums radies no diviem caurumiem alas griestos, kas patiešām atgādina acis. Lietus laikā šķiet, ka acis raud. Alu iecienījuši gumijlēcēji un alpīnisti.
Devetaškas ala ir ap 2 km gara, ieeja 60 m augsta. Vietām augstums līdz griestiem sasniedz 100 m. Griestos ir septiņi lieli caurumi, ko arī mēdz saukt par acīm. Ala bijusi cilvēku apdzīvota jau pirms 70 tūkst. gadu, bet tagad tajā mitinoties ap 30 tūkst. sikspārņu (vairāk nekā 30 dažādu veidu) un, man šķiet, vismaz tikpat daudz bezdelīgu. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados ala bija militārs objekts, kurā tika glabāta degviela.
3. TRADICIONĀLIE CIEMI
Mums ārkārtīgi patīk nelieli, tradicionāli ciematiņi, tāpēc arī Bugārijā tādus apskatījām. Tur tādi ir ar šim reģionam tipiskām divstāvu un trīsstāvu ēkām ar izvirzītiem augšējiem stāviem, kas pārsvarā uzceltas Bulgārijas atmodas laikā 18.–19.gs. Pirmajā stāvā tika turēti mājlopi un uzglabāta pārtika, bet dzīvojamās telpas bija otrajā stāvā. Jumti celti no akmens plāksnēm. Mūs apbūra Boženci un Kovačevica.
Boženci ir arhitektūras un etnogrāfijas rezervāts, kurā saglabājušās aptuveni 100 mājas no 18.–19. gs. Mūsdienās ciemā pastāvīgi dzīvo ap 15 cilvēku, bet lielākā daļa māju ir viesnīcas, restorāni vai suvenīru veikaliņi. Ir arī muzejs un pasts, kas nestrādāja, kad tur bijām.
Kovačevica tika izveidota 17.gs. vidū pēc tam, kad Rodopa kalnu iedzīvotājus mēģināja pievērst islāmam, bet viņi bēga un meklēja citas apmešanās vietas kalnos. Pateicoties tipiskajai arhitektūrai, ciems pasludināts par vēstures un arhitektūras rezervātu. Pēc statistikas datiem Kovačevicā esot ap 40 iedzīvotājiem. Ciems patiešām šķita ļoti kluss, taču mēs redzējām arī jaunas mājas būvniecību.
4. MELNĀS JŪRAS PLUDMALES
Būt Bulgārijā un neizpeldēties Melnajā jūrā? Tad Bulgārijā nemaz nav būts!
Ja patīk tūristiskas vietas – pludmales ar maksas saulessargiem un sauļošanās krēsliem un ielas, kas pilnas ar dažādiem restorāniem un atrakcijām, tad Zelta smiltis, Saulainais krasts un Varna ir īstās vietas, kurp doties.
Mazāk cilvēku, bet tikpat mīkstas smiltis kā Zelta smiltīs bija Bolatas līcī. Busiņā, kas noparkots uz mola, varēja nopirkt saldējumu un dzeramos.
Mēs meklējām Iraklijas pludmali, bet kļūdaini aizbraucām uz Vaijas pludmali. To mēs galīgi nenožēlojām. Lai tiktu līdz bezmaksas pludmalei, kur nav jāmaksā 18 eiro par saulessargu un zviļņiem, jāiet kādi 200 m uz priekšu. Tur ir arī vissmalkākās smiltis un visskaidrākais ūdens. Ideāla vieta!
Ļoti interesanta bija melnā pludmale starp Burgasu un Atanasovsko ezeru. Dažās vietās ir norāde, ka peldēt nedrīkst, bet vislabākās peldēšanās vietas ir tuvumā Atananovsko ezeram.
Ar peldi skaidrā, siltā ūdenī Gradinas pludmalē atvadījāmies no Melnās jūras. Tur pludmale pilna ar gliemežvākiem. Tik pilna, ka smiltis nemaz nevarēja redzēt, virs tām kārta ar gliemežvākiem.
5. BUZLUDŽA
Netālu no Šipkas kalnu pārejas kalna galā slejas Buzludžas piemineklis. Tur reiz norisinājusies nozīmīga kauja starp bulgāriem un turkiem, bet 1891. gadā virsotnē tikās sociālistu grupa, lai plānotu Bulgārijas sociālistisko nākotni. Par godu šiem notikumiem valdība lēma uzcelt pieminekli, kas slavinātu sociālistisko komunismu. To 1974. gadā sāka būvēt Bulgārijas armijas vienības, kurām palīdzēja daudzi amatnieki, radot milzīgu pieminekli ar lielām statujām un grezniem sienu gleznojumiem iekšpusē. Kopš 1989. gada Buzludžas kongresā nekas nenotiek, tas ir pamests, bet uz apkārtējo kalnu fona joprojām izskatās iespaidīgi.
Piemineklis ir nedrošs, bet pēdējos gados to apmeklējot pat 400 cilvēku dienā. No 2018. gada tur ir diennakts apsardze, kas raugās, lai neviens netiktu iekšā. Nez, vai piemineklis būtu tik populārs, ja atrastos kaut kur ielejā, nevis kalna galā?
6. AKMEŅU TUKSNESIS
UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais Akmeņu tuksnesis jeb Akmens mežs ir unikāla vieta, jo tā ir vienīgā vieta Austrumeiropā, kur novērojams tuksneša klimats. Šeit sastopamas smilšu kāpas, kaktusi, tuksnešu reptiļi un vairākas dabīgi veidojušās akmens grēdas. Pārsteidz arī akmeņu varenība – tie slejas 5-7 metru augstumā, platumā variē no 0,3 līdz 3 metriem. Akmeņu kolonas vidū ir tukšas, pildītas ar smiltīm. Par šo fenomenu izcelsmi zinātniekiem nav skaidras un vienotas teorijas. Vienīgie līdzīgie veidojami sastopami Haizivju līcī un Nambungas nacionālajā parkā Austrālijā.
7. KALIAKRAS RAGS
Kaliakras rags ir šaura, 2 km gara, klinšaina pussala, kas iestiepjas Melnajā jūrā. Ļoti gleznaina un iespaidīga vieta, kur doties. Mūsdienās lielāko troksni šeit rada tūristi, kas labprāt ierodas papriecāties par skaistajiem dabas skatiem, bet agrāk pussala piedzīvojusi gan tempļus un cietokšņus, gan asiņainas kaujas un masu pašnāvību.
Pussalu apdzīvojuši gan trāķieši, gan romieši un bizantieši, tā bijusi Bulgārijas impērijas, Osmaņu impērijas un Rumānijas karaliste sastāvā. Taču pats skumjākais un prātā paliekošākais stāsts par Kaliakras ragu ir šāds. 14.gs. Bulgāriju okupēja Osmaņu impērija, nogalinot neskaitāmus cilvēkus. Lai izvairītos no turku karavīru izvarošanas un aizvešanas uz Sultāna harēmu Konstantinapolē, 40 meitenes sasējušas kopā matus un nolēkušas no 70 metrus augstās Kaliakras klints.
8. SĀLS EZERS
Bulgārijā Melnās jūras piekrastē iespējams apmeklēt bezmaksas dabīgo SPA – sāls ezerus un dubļu vannas. Mēs bijām Atanasovsko ezerā, bet to pašu var izdarīt arī Pomorjas ezerā.
Atanasovsko ezera dienvidu daļa ir bijušais zvejnieku līcis, ūdens tur ir ļoti sāļš. Ezera dziļums ir ap 30 cm. Turpat atrodas Burgasas sāls ezeri – mākslīgi izveidoti dīķi sāls ieguvei. Katru gadu tajos iegūst ap 40 tūkst. tonnu sāls. Dažādu mikroorganismu dēļ daži dīķi ir iekrāsojušies rozā krāsā.
SPA procedūra jāsāk ar rozā sāls dīķiem, kuru dziļums ir aptuveni līdz celim – vispirms vienā, tad otrā. Sāls koncentrācija tāda, ka var sajusties kā Nāves jūrā, kur cilvēki peld, lasot avīzi. Nogrimt pilnīgi nereāli, uz vēdera peldēt ļoti dīvaini. Ja ir kāds pušums, tas sāp ellīgi – noteikti paņemiet līdzi ūdens pudeli, lai tādā gadījumā sāli noskalotu.
Nākamais etaps – ārstnieciskās dūņas. Tās ir bagātas ar minerāliem un organiskiem savienojumiem. Šie dubļi spējot izlīdzināt rētas, atjaunot ādu un padarīt to gludu, uzlabot vielmaiņu. Tām piemīt pretiekaisuma efekts, un tās iedarbojas kā spēcīgs antiseptiķis. Lieliski atslābina ķermeni un noņem nogurumu un stresu. Labākam efektam pēc pusstundas, kad dubļi apkaltuši, iesaka ierakties melnajās pludmales smiltīs. Pēc tam to visu noskalo Melnās jūras ūdenī.
9. SOZOPOLE
Sozopole ir viena no vecākajām pilsētām Bulgārijā un Eiropā. Sozopoles vecpilsēta, kas atrodas uz nelielas pussalas, oficiāli atzīta par Bulgārijas muzejrezervāta zonu, iekļaujot 180 vēsturiskas ēkas, kas celtas 18.–19.gs. tā sauktajā Melnās jūras arhitektūras skolas stilā no koka un akmens.
Mums patika klīst pa Sozopoles vecpilsētas ieliņām, kas, atšķirībā no Nesebras, nebija tūristu pūļu tik ļoti pārpildītas. Brīžiem mēs tur bijām vienīgie, un neviens netraucēja iztēloties, kā būtu dzīvot kādā no šīm senajām mājiņām jūras krastā.
10. PLOVDIVAS VECPILSĒTA
Plovdiva sākumā nebija mūsu apskates objektu sarakstā, nonācām tajā pa ceļam. Iebraucot Plovdivā un izbraucot cauri gandrīz visai pilsētai, šķita, ka tā ir pelēka, nobružāta un garlaicīga. Nu, tāds liels Purvciems vai Iļģuciems. Labi, ka tomēr uzkavējāmies pilsētā vienu dienu, lai apskatītu tās vecpilsētu.
Plovdiva ir otrā lielākā pilsēta Bulgārijā un tiek uzskatīta par vienu no vecākajām pilsētām pasaulē. Pilsēta vēsturiski ir attīstījusies uz septiņiem kalniem. Pa gājēju ielu, kas tiek uzskatīta par garāko Eiropā (1,75 km) un dēvēta par pilsētas sirdi, sasniedzām vecpilsētu. Gājām, un šķita – pilnīgi līdzena pilsēta, līdz aiz stūra – bam, priekšā kalns! Gājām tālāk, atkal kalns otrā pusē. Nereāla sajūta.
Plovdivas vecpilsēta tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Balkānu pussalā, un tam ir grūti nepiekrist. Laikam vēl nekur nebijām tik uzskatāmi redzējuši vēstures slāņus. Gājēju ielas galā pēkšņi bedre, kurā redzams romiešu laiku stadions, virs tā 600 gadus veca turku mošeja. Vai, piemēram, ieejot nelielā tirdzniecības centrā tualetes meklējumos, uzduries vēl kādām tūkstoš gadu vecām drupām pagrabstāvā. Plovdivā var baudīt operas, teātra un pat roka koncertus tikai pirms nepilniem 50 gadiem nejauši atklātā gandrīz 2000 gadus vecā Romas teātrī. Vienkārši nereāli!
Jauks ir arī sīku rokdarbu bodīšu un mīlīgu kafejnīcu rajons Kapana, ko sauc arī par Lamatām, jo, tur nokļūstot, grūti tikt laukā.
11. KALNI
Bulgārija ir kalniem bagāta zeme, tādēļ mēs nespējām atteikties no domas tajos uzkāpt, lai gan mazliet raizējāmies, kā tas būs ar maziem bērniem. Izvēlējāmies pašu vienkāršako taku Pirina kalnos. Līdz Vihrena kalnu mājai, kas atrodas gandrīz 2000 m augstumā, aizbraucām ar mašīnu. Tālāk sekoja neilgs kāpiens līdz Okoto ezeram (2026 m).
Priecēja tas, ka skaistas kalnu ainavas redzējām uzreiz, nevis pēc pāris stundu gājiena cauri mežiem, kā tas bieži vien ir, sākot kāpienu zemākā augstumā. Taka patiešām vienkārša, uzkāpt iespējams ar jebkura vecuma bērniem. Papildu skaistums – kalnu upe, kas mūsu ūdensmīlim bija kā medus maize.
Tā kā bijām tik ātri uzkāpuši, negribējās vēl iet atpakaļ, tādēļ mēs taku pagarinājām, uzkāpjot vēl līdz Muratovo ezeram (2230 m) un nokāpjot līdz Zivju Banderitsam (2190 m).
Ja kāpjat Pirina kalnos, nepabrauciet garām vecākajam kokam Bulgārijā – Baikuševa priedei, tās vecums ir ap 1300 gadiem. Priede atrodas ceļa malā un ir tiešām varena.
12. RILAS KLOSTERIS
Mēs parasti neesam reliģisku objektu apmeklētāji, bet Rilas klosteris uzrunāja. Tas ir Austrumu Pareizticīgās baznīcas vīriešu klosteris, kas atrodas 1147 m augstumā Rilas kalnos. Tas ir ievērojamākais pareizticīgo klosteris valstī un viens no populārākajiem tūrisma objektiem, iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Klostera dibinātājs Rilas Sv.Jānis attēlots uz vienas levas monētas.
Pašreizējais klostera izskats saglabājies no 19.gs. Tas veido neregulāras formas piecstūri, un katrs spārns ir trīs un pat četrus stāvus augsts. Tūristi var izstaigāt dārzu un apiet apkārt visai ēkai pirmajā stāvā, tālāk doties drīkst tikai mūki. Par atsevišķu samaksu klosterī iespējams arī pārnakšņot.
13. TERMĀLIE BASEINI
Bulgārijā noteikti jāizbauda kāds no tās 700 termālajiem avotiem. Valsts ir pilna ar dažāda līmeņa un cenu termālajiem (un arī minerālajiem) baseiniem, vannām un SPA. Spēj tik izvēlēties! Velingradā, ko varētu saukt par Bulgārijas SPA galvaspilsētu, vien ir vismaz 70 karstie avoti un vismaz 22 baseini gan brīvā dabā, gan zem jumta. Apmēram tikpat avotu ir Banjā, nelielā pilsētiņā netālu no Bansko.
Ognjanovo ciemā atrodas jauks bezmaksas Miroto termālais baseins. Pēc izkarsēšanās tajā var atvēsināties aukstajā upē. Sajūtas – kā pēc būšanas pirtī!
