Ciemos ir labi, bet mājās – vēl labāk. Pēc četrarpus mēnešu ilga ceļojuma pa Centrālameriku vēl vairāk novērtējam savas mājas, savu valsti. Apkopojām 12 iemeslus, kāpēc mums dzīvot Latvijā šķiet labāk nekā kādā no Centrālamerikas valstīm.
1. DROŠĪBA
Ceļojot pa Centrālameriku, kopumā jutāmies droši, bet līdz galam nekad neatslābinājāmies. Centrālamerikas valstu galvaspilsētas ir vienas no kriminālākajām visā pasaulē, bet viss svarīgākais notiek tieši tajās. Dažreiz, lai tiktu kaut kur, apbraukt lielās pilsētas nekādi nesanāk, jo transporta mezgli koncentrējas tieši tajās, taču turpat ielās koncentrējas arī melnā biznesa upuri – narkomāni.
Ja lielpilsētās valda kriminalitāte, tad ārpus tām – daba. Lai cik skaista tā būtu, mazliet arī jābīstas, jo Centrālamerikas džungļos ir ne tikai daudz indīgu un bīstamu dzīvnieku (piemēram, ļoti indīgas vardes), bet arī milzum daudz indīgu augu. Tikpat bīstami ir arī vairāk nekā 70 reģiona vulkāni. Mums bija iespēja gan ielūkoties aktīva vulkāna mutē, gan redzēt melnu lavas lauku, kas palicis pāri pēc vulkāna izvirduma. Latvijas daba ir mierīgāka un saudzīgāka.
Masajas vulkāns Nikaragvā
2. ŪDENS
Centrālamerikā lielākajā daļā naktsmītņu bija pieejams tikai auksts ūdens. Daudzviet, kur siltais ūdens tomēr bija, tas tika nodrošināts ar elektrisko dušas “galvu”. Tajā siltumu labāk regulēt, ūdens krānu aizgriežot, citādi var sanākt elektriskā duša. Tualetē mājās nospiežam pogu un viss tiek noskalots. Centrālamerikā daudzviet nācās ar spaini smelt ūdeni no lielas mucas. Starp citu, tualetes papīru, kur tas bija, podā mest aizliegts, tam paredzētas atsevišķas atkritumu tvertnes.
Elektriskā dušas galva Meksikā
3. SAULE
Nekad nebiju domājusi, ka varētu teikt ko sliktu par sauli un karstumu, bet mēs bijām noilgojušies pēc lietus un vēsuma. Pārkaršanas un nejaukas ādas reakcijas uz sauli dēļ pat nācās doties uz slimnīcu. Visu laiku bija jāuzmanās, jāsmērējas ar aizsargkrēmu un jāizvairās no pusdienlaika saules. Nikaragvā, piemēram, regulāri bija ekstrēms UV starojuma līmenis – 11.
Saulriets pie Petena ezera Gvatemalā
4. MĀJAS
Mēs varam būt priecīgi, ka mums ir mājas – mājas ar kārtīgām sienām, grīdu un jumtu. Ceļojot pa Centrālameriku, bieži redzējām, kā cilvēki dzīvo būdiņās. Nikaragvā, piemēram, dzīvojām netālu no Granadas, ciemā, kas saucas San Juan. Tas ir ļoti prestižs rajons, tur ir lielas villas un greznas mājas ar baseiniem. Taču uzreiz blakus ir graustu rajons, kur nabadzīgākie iedzīvotāji sev uzbūvējuši mājas no melnas plēves. Elektrības un ūdens tajās nav.
Plēves mājas Nikaragvā
5. SILTUMS
Mājās dzīvoklī ir centrālā apkure, Centrālamerikā tā ir retums. Ne visur Centrālamerikā ir neciešami karsts, ir vietas, kur termometra stabiņš naktī pietuvojas nullei. Kecaltenango (~2300 m vjl) un Antigvā (~1500 m vjl) mēs salām katru nakti. Bijām apģērbuši visas savas siltās drēbes, atraduši visas mums atstātās segas un tāpat salām.
Sildoties ar kakao Kecaltenango, Gvatemalā
6. GRĪDAS
Praktiski visos mājokļos, hosteļos un viesnīcās Centrālamerikā bija flīžu grīdas. Flīzes gan virtuvē un vannasistabā, gan guļamistabā un viesistabā, flīžu grīdas visur. Šķiet, kas gan tur liels, bet ar diviem maziem bērniem, ak, kā gribējās citu segumu, vismaz guļamistabā.
Flīžu grīda naktsmītnē Kauitā, Kostarikā
7. INTERNETS
Šķiet, nekur citur pasaulē nav tik ātrs internets, tik labs savienojums, tik labs bezvadu tīkls kā Latvijā. Ak, kā mēs naktsmītnēs mēģinājām “noķert” Wi-Fi, kā mēs mocījāmies ar lēnām bilžu ielādēm! Bija arī naktsmītnes, kur ar internetu viss bija kārtībā, bet bija vietas, kurās teorētiski internets ir, bet reāli tas bija nelietojams. Internetu ceļojumā lietojām, aprakstot savus piedzīvojumus blogā, tāpat uz vietas meklējām nākamās naktsmītnes un apskates objektus.
8. VALODA
Ceļojuma beigās ar saprašanos lielu grūtību nebija, bet sākums mūsu spāņu valodas apguvē bija pabriesmīgs. Jukatanas pussala, ar kuras apskati sākām savus piedzīvojumus Centrālamerikā, bija īpaša, jo tur spāņu valodā tiek iejaukti arī maiju un pat arābu valodas vārdi.
Ēkas apraksts maiju valodā Meridā, Meksikā
9. CENU REDZAMĪBA
Visos veikalos un tirgū cenas ir norādītas. Latvijā. Centrālamerikā cena par katru burkānu, mango vai ūdens pudeli bija jājautā. Un, arī pajautājot, ne katrreiz viss tapa uzreiz skaidrs, piemēram, Gvatemalā tirgū cenu teica par roku (5 gab.) vai duci (12 gab.).
Tirgus Antigvā, Gvatemalā
10. TRAUKI
Ir tomēr ļoti patīkami ēst no skaistiem stikla un keramikas traukiem. Lielā daļā Centrālamerikas lēto kafejnīcu ēdiens tika pasniegts daudzkārtlietojamos plastmasas traukos. Dzērienus bieži dabūjām plastmasas maisiņā, kurā iesprausts plastmasas salmiņš. Tāpat mājās patīkami uzcept pankūkas normālā pannā, nevis pagaidu naktsmītnes vienīgajā katliņā vai nolietotā, piedegušā pannā.
Stikla krūzei virsū uzlikts plastmasas maisiņš, lai mušas neielido dzērienā
11. PLASTMASA
Lai gan mēs neesam tādi īsteni “zaļie”, tomēr sirds sasāpējās, redzot, kādi plastmasas kalni tiek tērēti un izmesti Centrālamerikas ielās. Tur ielās ir ļoti daudz svaigu augļu un sulu tirgotāju, kas visu mantību sasaiņo plastmasas maisiņos. Pat tad, kad pirkām saldējumu vafelē, saldējums tika ielikts plastmasa trauciņā un virsū uzsprausts vafeles konuss. Ja gribējās Coca-Cola līdzi ņemšanai, tā tika pārlieta plastmasa maisiņā, vidū ielikts plastmasas salmiņš un voilà – dzeramais gatavs! Ak, visi tie plastmasas salmiņi, kas katru reizi tika iesprausti dzērienā… Pirmais, ko izdarījām, atgriežoties mājās – nopirkām sev metāla salmiņus.
12. SAVA TELPA
Lai cik jauki, draudzīgi un izpalīdzīgi nebūtu cilvēki Centrālamerikā, brīžiem ļoti pietrūka savas telpas. Eiropā cilvēkiem brīva telpa ap sevi ir ļoti svarīga, bet otrpus okeānam mums nācās pielāgoties. Vistiņbusā regulāri nācās spiesties kopā ar vietējiem vīriem, sievām un bērniem, kas iekārti lakatos uz sievu mugurām, lieliem mantu saiņiem un dzīvām vistām. Uz ielas katru dienu kāda dāma pienāca, lai apskatītu mūsu bērnus, lai pateiktu, cik viņi skaisti un jauki un iekniebtu viņiem vaigā.
Vietējās sievietes Meksikā gribēja apskatīt mazo, balto bērniņu tuvāk
Ceļot gan nav tas pats, kas pastāvīgi dzīvot, un Centrālamerika ir ļoti interesanta un ļoti krāsaina, tādēļ ceļojumā uz turieni mēs labprāt atgrieztos!
